There are no events but thoughts and the heart's hard turning, the heart's slow learning where to love and whom. The rest is merely gossip, and tales for other times.

( Read more... )

Reizēm dzīve ir tikai tie pīķīši grafikā, tikai tie apziņas uzplaiksnījumi, kuriem tu izskrien cauri pirms miršanas vai gandrīz nomiršanas, pārskatot savas eksistences svarīgākos momentus. Tikai nevar saprast, kāda velna pēc tieši šie notikumi, kas tieši rada to svarīgumu, jo ne vienmēr tie sakrīt ar sirds pukstu aktīvāko darbību, bet tie pavisam ( Read more... )

Nav jau tā, ka man dikti būtu bail no nāves, tikai ļoti nepatīk negaidīti pārsteigumi. Tāpēc ir vieglāk, ja uzreiz pieņem, ka atnāks pavasaris, viss sāks ziedēt un viņi visi nomirs.

Ko var gaidīt no tādas dienas, kad jau pamostoties galvā ar pilnu pārliecību skan R.E.M. - Bad Day?

Ai, ka man žēl tos cilvēkus, kuriem manis ir žēl. Nabaga muļķīši.

Man ir apnikusi elektronika. Es gribu lai visi tie sametinātie silikona sūdiņi un visas iedomātās lietiņas izzustu. Es vairs negribu zināt, kas lācītim vēderā. Nafig. Labāk izejam ārā. Labāk pierijamies saldējumu un spēlējam paslēpes. Labāk sēžam uz jumta un gaidām pavasari. Man apnika būt nogurušai.

Man nav nekādu problēmu ar cilvēkiem. Man viekārši tie nepatīk.
Bet cilvēkiem ir problēmas ar mani. Laikam jau tāpēc, ka viņiem nepatīk tas, ka viņi man nepatīk.

Tie domu uzplaiksnījumi ir biedējoši. Varbūt tāpēc, ka tik īslaicīgi. Tie liek aizdomāties par to, kur vispār ir "īstenība".

Lielāks negods man būtu tad, ja vecāki mani pieķertu pa kluso raudam nekā pīpējam.
Nē, ne es, ne mani vecāki nesmēķē.