Sestā Patriarha Altāra Sūtra (14-16)
Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 14-16)
Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха
...
§ 14. Psihiskā koncentrācija garīgajā praktikā "jīsjin sāņmei 27 ir pastāvīga apziņas tiešuma (ķīn. džēn sjīņ) realizācija vienmēr un visur: ik brīdi, kad ejat, stāvat, sēžat vai guļat. "Vimalakirti Sūtrā"28 ir teikts: "Apziņas tiešums ir Ceļa mājoklis; apziņas tiešums ir Tīrā Zeme." Nedrīkst, pašam esot ar liekulīgu apziņu, vārdos runāt par tiešumu. Ja jūs vārdos runājat par psihisko koncentrāciju garīgajā praktikā "jīsjin sāņmei", bet nerealizējat apziņas tiešumu [ikdienā], jūs neesat Budas skolnieks. Tikai tad, kad jūs praktizējat apziņas tiešumu un visās lietās un parādībās jums nav nekādu pieķeršanos, to arī sauc par "jīsjin sāņmei".
Maldos nonākušie cilvēki pieķeras lietu un parādību ārējām pazīmēm un, kad viņi [sāk] nodarboties ar psihiskās koncentrācijas praktiku "jīsjin sāņmei", par apziņas tiešumu viņi uzskata nekustīgu sēdēšanu (ķīn. dzuo bu don) un maldīgu uzskatu izskaušanu no apziņas, iedomājoties, ka tā arī ir koncentrācija "jīsjin sāņmei".
Nodarbošanās ar šāda veida praktiku padara [cilvēku] līdzīgu nejūtīgām [lietām] un rada šķēršļus Ceļā-Dao (ķīn. dao). Taču Dao ir jāplūst bez pretestības, jo kā gan tam var pretoties? Ja apziņa aizkavējas pie lietām, tā sasien pati sevi. Ja no nekustīgās sēdēšanas būtu kāda jēga, vai tad Vimalakirti sāktu rāt Šariputru par to, ka viņš nodarbojas ar sēdošo meditāciju mežā?!29
Labie viedie draugi! Un vēl ir cilvēki, kuri māca sēdēt un vērot apziņu, vērot tīrību, nekustoties un neaktivējot [apziņu]. Nodarbojoties ar šādu praktiku, maldos nonākušie cilvēki ne tikai neiegūst apskaidrību paši, bet vēl jo vairāk nostiprinās savos maldos, un šādu cilvēku ir tūkstoši. Tie, kuri māca šādu ceļu, jau no paša sākuma ved lielos maldos.
§ 15. Labie viedie draugi! Kā apskaidrība un gudrība ir saistītas savstarpēji? Tāpat kā lampa un gaisma. Ja ir lampa, ir arī gaisma. Ja nav lampas, nav gaismas. Lampa ir gaismas substance (ķīn. tī); gaisma ir lampas funkcija (ķīn. jon). Lai arī nosaukumi ir divi, savā būtībā tās nav atdalāmas. Apskaidrība un gudrība ir savstarpēji saistītas tieši tādā pašā veidā.
§ 16. Labie viedie draugi! Dharmā nav pēkšņā un pakāpeniskā, bet cilvēki mēdz būt ar asu prātu un dumji. Maldos esošie sludina pakāpenisko ceļu, bet apskaidrotie cilvēki praktizē pēkšņo [apziņas] kultivāciju. Iepazīt pašam savu sākotnējo apziņu nozīmē ieraudzīt savu sākotnējo dabu. Ja tu jau esi atmodies-apskaidrojies (ķīn. u), tad jau no paša sākuma nav atšķirību [starp abām metodēm], bet, ja vēl neesi atmodies, tad ilgu kalpu30 garumā būsi ievilkts pārdzimšanu ciklā.
Piezīmes:
27 Burtisks tulkojums no ķīniešu valodas: samadhi koncentrācija, vai koncentrācija uz trim "apslēptajiem" [Budas ķermeņiem].
28 Pašā "Vimalakirti sūtras" tekstā šīs frāzes nav (skat. a7, 14.sēj., 537-557. lpp.). Kā noskaidrojis F.Jampoļskis, pirmie pieci hieroglifi no šīs frāzes ņemti no teksta "Pusa dzjin" (turpat 542-c. lpp.), bet pārējie pieci - no "Foguo dzjin" (turpat 538-b. lpp.).
29 Runa iet par epizodi no "Vimalakirti sūtras", uz kuru bieži atsaucas čaņ-budisti. Lūk, šis fragments: "Kad es sēdēju mežā zem koka klusējošajā meditācijā, pie manis pienāca Vimalakirti un teica: "Meditējot pavisam nav obligāti sēdēt. Neizpaust savu ķermeni trijās pasaulēs (juteklīgās vēlmēs, formās un bezformīgumā), tā arī būs meditācija. Neiziet no koncentrācijas, kad apdziest visas iekšējās funkcijas, un tajā pašā laikā izturēties pienācīgi - tā arī būs meditācija. Nepamest mācības ceļu un tajā pašā laikā nodarboties pasaulē ar saviem ierastajiem darbiem - tā arī būs meditācija. Neatļaut sev uztraukties visdažādāko slikto nodomu dēļ, bet tā vietā izmantot trīsdesmit septiņus līdzekļus, kas ved pie apskaidrības - tā arī būs meditācija. Neatšķelt uztraukšanos un tajā pašā laikā iekāpt nirvānā - tā arī būs meditācija. Jebkurš, kurš tieši tā praktizē meditāciju, iegūst Budas zīmogu."
Henrihs Djumulens, komentējot šo fragmentu, raksta (skat. a5): "Vispārsteidzošākais augstākminētajā fragmentā ir apgalvojums, ka nevajag novērst uztraukumu. Šīs vietas sakarā tulkotājiem nav vienota viedokļa. Kā seko no skaidrā un nedivdomīgā Kumaradživas tulkojuma, lai sasniegtu apskaidrību, pavisam nav obligāti attīrīt apziņu no tā, kas to uztrauc. Tas precīzi sakrīt ar Hueinena, ķīniešu Dzen sestā patriarha, un viņa skolnieku pozīciju."
Piezīme: "Neatšķelt uztraukšanos un tajā pašā laikā iekāpt nirvānā" nav tas pats, kas "nevajag novērst uztraukumu". Atbildei uz jautājumu "kā pareizi novērst uztraukumu?" ir veltīts viss šīs Altāra Sūtras teksts. (IR)
30 Kalpas (ķīn. cháng) - lieli laika periodi starp pasaules rašanos un izzušanu vienai no laikā un telpā neskaitāmajām pasaulēm. Budismā kalpas iedalās "lielajās" un "mazajās".
Nākamās daļas / Следующие части:
Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха
(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā