Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 11-13)
Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха ...
§ 11. Apmēram pēc diviem mēnešiem es nonācu līdz
Dajuļinai.22 Man sekoja vairāki simti nepazīstamu cilvēku, kuri mēģināja mani noķert un atņemt man
apmetni un Dharmu. Bet viņi visi pārtrauca man
dzīties pakaļ, pirms vēl es biju nogājis pusi ceļa. Tikai
viens mūks, uzvārdā Čens, vārdā Hueimins, turpināja
pakaļdzīšanos. Iepriekš viņš bija trešā ranga ģenerālis23,
pēc rakstura rupjš un nežēlīgs cilvēks. Viņš man sekoja
līdz kalna virsotnei, kur apturēja mani un sāka
draudēt. Es gribēju atdot viņam apmetni un Dharmu, bet
viņš nevēlējās ņemt [apmetni]. "Esmu nācis no tālienes
ne tādēļ, lai paņemtu tavu apmetni," viņš teica, "bet
gan tādēļ, lai saņemtu Dharmu." Tad es kalna virsotnē
nodevu Dharmu Hueiminam. Izdzirdējis to, viņš uzreiz
ieguva apskaidrību. Tad es liku viņam atgriezties ziemeļos
un pievērst mācībai turienes cilvēkus.
§ 12. Un tā es esmu ieradies šeit, lai dzīvotu šajās vietās
(Caosji) un sludinātu jums visiem - ierēdņiem, mūkiem
un lajiem. Šī mācība (ķīn. dzjao) tiek nodota [caur] pagātnes
gudrajiem, tās nav manas paša zināšanas. Katram, kurš
vēlas apgūt šo mācību, kas nāk no pagātnes gudrajiem,
ir jāklausās manī ar tīru apziņu. Ja, klausoties manis
mācīto, jūs būsiet atmetuši savus maldus, jūs to
sapratīsiet tieši tāpat, kā to saprata pagātnes gudrie.
(Tālāk seko mācība (ķīn. fa))
Labie viedie draugi! Pasaules cilvēkiem pašiem sākotnēji
jau piemīt apskaidrība-bodhi un intuīcijas-pradžņas
gudrība. Bet tāpēc, ka viņu apziņa ir maldu aptumšota,
viņi nespēj apskaidrot sevi paši. Tāpēc viņiem jāatrod
labs draugs-skolotājs24, kuram ir plašas zināšanas, lai viņš parādītu savas paša dabas vērošanas Ceļu.
Labie viedie draugi! Gan muļķim, gan gudrajam Budas dabā nav nekādu atšķirību. Atšķirību rada tas, vai viņš ir maldu aptumšots vai apskaidrots. Maldu aptumšotais ir muļķis, bet apskaidrotais ir gudrs.
§ 13. Labie viedie draugi! Šajos manas mācības vārtos visa
pamats ir apskaidrība un gudrība (ķīn. ding huei).
Nekādā gadījumā nedrīkst maldīgi apgalvot, ka gudrība
un apskaidrība atšķiras. Apskaidrība un gudrība savā
būtībā ir viens veselums un tā nedalās divās daļās. Apskaidrība
ir gudrības substance; gudrība ir apskaidrības funkcija.
Tiklīdz rodas gudrība, tas nozīmē, ka tajā ir apskaidrība;
tiklīdz parādās apskaidrība, tas nozīmē, ka tajā ir gudrība.
Labie viedie draugi! Tas nozīmē, ka apskaidrība un gudrība ir
vienotas. Ceļu apgūstošie, pievērsiet tam uzmanību un
nesakiet, ka apskaidrība ir primāra un izraisa gudrību
vai, ka gudrība ir primāra un izraisa apskaidrību, vai arī
to, ka apskaidrība un gudrība atšķiras viena no otras.
Tāds viedoklis nozīmētu to, ka dharmu [dabai] piemīt
divas pazīmes (dualitāte, ķīn. er sjan). Ja vārdos runā par labo, bet apziņā nedomā par labo, apskaidrība un gudrība
ir atdalītas. Bet, ja labais ir gan apziņā, gan vārdos, tad
iekšējais-ārējais ir vienots, bet apskaidrība un gudrība nebūs atdalītas.
Pašapskaidrošanās garīgā praktika (ķīn. dzi u sjiu sjin) netiek apgūta vārdiskos strīdos. Ja jūs sākat strīdēties par to, kas ir primārs
un kas - otršķirīgs, tad jūs jau esat iekrituši maldos
un tāpēc nevarat pārtraukt uzvaru un zaudējumu
[dualitāti], radāt maldīgus uzskatus25 par to, ka dharmām piemīt individuālais "es" (ķīn. fa wo), un nevarat atbrīvoties no četriem visu fenomenu stāvokļiem.26
Piezīmes:
22 Dajuļina (ķīn. da jū ļin) - atrodas Dzjaņsji provincē
Dzjudzjan-sjaņ apriņķī, netālu no robežas ar Guandun provinci.
23 Burtiski - “trešā ranga karavadonis” (ķīn. sān piņ dzjān jūn).
24 Skat. 10. komentāru.
25 Maldīgi uzskati no budisma viedokļa par kaut ko
kā par "lietu sevī" (ķīn. fa vo), jeb kā par individuālu
un neatkarīgu objektu, nevis elementu pagaidu
kombināciju, kurai pēc kāda laika ir jāizjūk.
26 Tas ir, no rašanās, esamības, izmaiņām un izzušanas.
Nākamās daļas / Следующие части:
Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха (c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā