Bebruāris

Feb 14, 2009 00:04

..iz jau pirmajām attiecībām, kas manā mūžā tādas drusku garākas par 1-2 naktīm bijušas, ir iezīmējusies savāda likumsakarība: 14. februārī, mūka Valentīna darbības visai ačgārnas piemiņas dienā, aumež palieku viens. Vai nu vēl, vai jau vecpuisis. Tagadiņ kopā ar tuvo trejdesmitu krīzi tas mani maķenīt apbēdina1.

Starp citu, pēdējās nu reiz bija tās attiecības, kuras es būtu gribējis saglabāt ilgstoši. Mazāk vētrainas aizraušanās, vairāk harmonijas un cieņas, vismaz no manas puses. Patīkama pārmaiņa pēc iepriekšējo gadu "dzert un drāzties" realizācijas, ko savulaik kā pasaules glābšanas plānu ieviesa panku Peksis. Kurš, starp citu, pats kādu laika strēķīti jau ir laimīgi precējies. Bet nu, kādam tur augšā izrādījās attiecībā uz mani pavisam citi plāni. Tagad sāp, taču nu jau arvien paciešamāk, sāku pamazām pierast pie šiem Radītāja izgājieniem.

Jebkurā gadījumā, tāpat es četr(a)padsmito līdz šim aumež esmu atzīmējis kalendārā kā gadadienu PSRS slavenākā maniaka2 nāvessodam un nekad citādi. Rīt arīdzan pacelšu pa kausam brandavīna uz viņa... nuja, "veselību" teikt būtu atkal jau gana neprecīzi. Pofig. Vārdu sakot, ja rīt ar mani kāds grib pievakarē sadzert(-stīties), zvaniet. Es nu esmu brīvis vīris un varu Jums atbildēt ar to pašu.
____
1 gribēju teikt "satrauc", bet nolēmu, ka tas tomēr būs neprecīzi (autora piezīme).
1 runa ir par Andreju Čikatilo, labdabīgo vectētiņu un bērnudārza audzinātāju, kuram beigu beigās piedēvēja 53 slepkavības, bet kurš pats atzinās skaitā par 2 vairāk.


Previous post Next post
Up