Slengs
Slengs ir kopa, kas sastāv no īpašiem vārdiem un vecu vārdu jaunām nozīmēm. Tos lieto dažādās cilvēku grupās (profesionālās, sociālās, vecuma u.t.t.) un tos bieži uzskata par standarta valodas normas pārkāpumiem. Tie ir bieži ļoti ekspresīvi, ironiski vārdi, ar tiem apzīmē priekšmetus, par kuriem bieži runā ikdienas dzīvē. Jēdziens „slengs” ir sajaukts ar tādiem jēdzieniem, kā dialektisms, žargonisms, vulgārisms, sarunvaloda, vienkāršruna. Daudzus zinātnes žargonismus pieskaita pie slenga, tādejādi neizdalot kā patstāvīgu grupu, un slengu definē kā īpašu leksiku, kas tiek lietota starp cilvēkiem ar kopējām interesēm.
Angļu leksikogrāfijā termins “slengs” tika plaši izplātīts XIX g.s. sākumā. Pats termins “slengs” tulkojumā no angļu valodas nozīmē:
• Sociāli vai profesionāli savrupējas grupas runa pretējībā literārai valodai;
• Sarunvalodas variants, kas nesakrīt ar literāras valodas normu.
Slengs sastāv no vārdiem un frazeoloģismiem, kas rādās un sākumā tika lietotas atsevišķās sociālās grupās. Kļūstot par vispārlietotiem, šie vārdi galvenokārt saglabā emocionālo vērtēšanas raksturu, tomēr bieži vērtējuma „zīme” mainās. Daudzi vārdi un teicieni mūsdienās stabili iekārtojās literārā valodā. Krievu valodā tas piemēram var būt vārdi «шпаргалка» (špikeris), «шумиха» (kņada), «провалиться» (nozīmē «ciest neveiksmi»).
Slengu aktīvi lieto savā runā arī izglītoti cilvēki, noteiktas vecuma var profesionālās grupas pārstāvji. Bieži ar šo viņi tieši akcentē savu piederību pie noteiktas cilvēku grupas.
Lingvisti izšķir tā saucamo „jauno vienkāršrunu” („kopējo slengu”), kas ir plaša nestandarta leksiski-frazeoloģisku vienību grupa, kas pastāvīgi paplašinājās ar dažādiem sociolektiem. Šīs vienības iziet ārpus profesionālā vai korporatīvā slenga robežām un tās sāk lietot plašas kopējās literārās valodas nesēju grupas, kas neierobežojās ar sociālajām pazīmēm (vecums, profesija, izglītības līmenis, kopējas intereses un citas). Galveni šādu vārdu avoti krievu valodā ir jauniešu slengs, kriminālais žargons un datoru slengs.
Galvenais jauniešu slenga ģenerators šodien ir Internets, precīzāk - anonīmie forumi, tādi, kā 2ch, 4chan, krautchan.
Angļu leksikogrāfijā termins “slengs” tika plaši izplātīts XIX g.s. sākumā. Pats termins “slengs” tulkojumā no angļu valodas nozīmē:
• Sociāli vai profesionāli savrupējas grupas runa pretējībā literārai valodai;
• Sarunvalodas variants, kas nesakrīt ar literāras valodas normu.
Slengs sastāv no vārdiem un frazeoloģismiem, kas rādās un sākumā tika lietotas atsevišķās sociālās grupās. Kļūstot par vispārlietotiem, šie vārdi galvenokārt saglabā emocionālo vērtēšanas raksturu, tomēr bieži vērtējuma „zīme” mainās. Daudzi vārdi un teicieni mūsdienās stabili iekārtojās literārā valodā. Krievu valodā tas piemēram var būt vārdi «шпаргалка» (špikeris), «шумиха» (kņada), «провалиться» (nozīmē «ciest neveiksmi»).
Slengu aktīvi lieto savā runā arī izglītoti cilvēki, noteiktas vecuma var profesionālās grupas pārstāvji. Bieži ar šo viņi tieši akcentē savu piederību pie noteiktas cilvēku grupas.
Lingvisti izšķir tā saucamo „jauno vienkāršrunu” („kopējo slengu”), kas ir plaša nestandarta leksiski-frazeoloģisku vienību grupa, kas pastāvīgi paplašinājās ar dažādiem sociolektiem. Šīs vienības iziet ārpus profesionālā vai korporatīvā slenga robežām un tās sāk lietot plašas kopējās literārās valodas nesēju grupas, kas neierobežojās ar sociālajām pazīmēm (vecums, profesija, izglītības līmenis, kopējas intereses un citas). Galveni šādu vārdu avoti krievu valodā ir jauniešu slengs, kriminālais žargons un datoru slengs.
Galvenais jauniešu slenga ģenerators šodien ir Internets, precīzāk - anonīmie forumi, tādi, kā 2ch, 4chan, krautchan.