Jul 30, 2010 03:45
Sāksim ar to, ka ja kādu laiku neesmu vairs nekāds rakstītājs ne te, ne ar kur citur, bet cerams, ka tuvākajā laikā tas mainīsies, jo kā sak'darbs dara darītāju. Tagad varu sevi vairāk nosaukt par stāstnieku, kas spēj pavēstīt, bet nekur neatstāj citas pēdas kā vien pateiktos vārdos. Un vispār... reizēm ir sajūta, ka kāds cits raksta šo pasauli. Pat ja arī cenšas ko ievirzīt sev vēlamās sliedēs kaut ar varu, tomēr cilvēkam tāpat kā grāmatas tēlam procesā atrodas arī savs sakāmais un atļaujas reizēm pagriezties, pateikt "nē", un iegriezt citās sliedēs. Tieši tāpat kā petreiz FMC apgalvo, ka nekādā gadījumā negrib doties uz darbu un strādāt,lai tā vietā ietu izgulēties.
pozitīvais aspekts tagad ir tas, ka esmu pamazām atsākusi zīmēt, kas arī nebija ilgu laiku darīts. Kaut kas atkal ir mainījies, bet vēl nevar noteikti pateikt kas.
Es neesmu pārliecināta par ko es darīšu, nedz arī ir ticība, bet centīšos to izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Divas nedēļas disciplīnas un gara ceļa līdz galamērķim, un ceru, ka tas ir to vērts :) Neesmu tam gatavojusies gadu, lai tagad pagrieztos un pazustu. Tā slodze ir vitāli svarīga tāpat kā tas ceļš. Un ko... līdz pusnāvei pārbijusies jau pirms sākuma :D
I've had one of those weird preddicting dreams lately. One part was in some way close... Lets see how precise is other part, but for that need more time. Hadn't those for a very long time.
Un vispār man gribas tā kārtīgi labi izdejoties, turklāt dievinu emociju lapšukus :D
pēdējā paradīze,
spams