Siers, ko nesien
No Lennenbergas Emīla mēs zinām, ka lieliskajās dzīrēs Kathultas sētā esot pasniegti 17 dažādi sieri. Tā zviedru zemē. Bet kaimiņos, pie norvēģiem siera lietas ir vēl jocīgākas. Labi aplūkojot, var nonākt pie secinājuma, ka viņu slavenais brūnais siers vispār nav siers. Kā mēs tiekam pie siera? Sarecinām, pasildām un no siera graudiem jeb biezpiena sienam rituli. Tā dara arī citur. Cits recina rūgušpienā, cits sarauj kunkuļos ar etiķi vai citronskābi, cits sarecina ar speciāliem enzīmiem. Pāri paliek sūkalas, ko izliet silē suķiem vai teļiem. Taupīgs itālis, recinot un taisot sieru ar kaut ko skābu, pāri palikušās sūkalas sarecina ar enzīmiem un iegūst vēl vienu sieru - rikotu. Bet ko dara norvēģis? Norvēģis lej siera sūkalas dzelzs grāpī un vāra. Un maisot vāra, un vāra, un vāra… Kamēr viss ūdens novārīts, kamēr visi piena cukuri karamelizējušies brūni un katla dibenā palikusi piena tauku un piena cukuru ķēpa. Brūnais siers gatavs!
Laikam jau necik garšīgs seno laiku "siers" nebija. Citādāk Anni Hovu kas 1860. gados izdomāja sierā vārāmajām sūkalām pieliet svaigu pienu un saldu krējumu, neslavētu par Gudbrandsdāles ekonomisko uzplaukumu.
Par to, vai taukus un cukurus saturošā ķēpa ir veselīga, norvēģi kautrējas runāt. Bet pārejot uz moderno ražošanu alumīnija tvertnēs, viņi nobijās, ka sieram varētu zust lielais dzelzs saturs, kas senāk cēlās no stundām ilgās vārīšanas dzelzs katlos. Tāpēc paģērēja piensaimniekiem to pievienot mākslīgi.
Lai nu cik garšīgs vai veselīgs siers būtu vai nebūtu uz rupjmaizes šķēles ar ievārījumu vai uz prāmja ceptā vafeļpankūkā, neaizmirstiet to pēcāk nodedzināt ar lieku riksi! Jo kam degt tur ir. Tas skaidri tapa zināms 2013. gadā, kad tunelī aizdegās kravas auto, kas veda 27 t brūnā siera. Krava, iekams ugunsdzēsēji varēja tikt klāt, dega 4 dienas.
https://www.nrk.no/nordland/stenger-etter-brunost-brann-1.10878022
https://www.nrk.no/nordland/far-ikke-slokke-brannen-1.10878624